Jogurta mērce ar ķiploku un zaļumiem

Jogurta mērce ar ķiploku un zaļumiem. Krējums vai grieķu jogurts ar ķiploku man liekas ir tāda klasika. Šāds papildinājums derēs vārītiem kartupeļiem, bet vari to pirms pasniegšanas iemaisīt arī kartupeļu biezputrā, izmantot frī kartupeļu pamērcēšanai vai pasniegt kā atsvaidzinošu piedevu zeltainām kartupeļu pankūkām. Protams, dipēšanai.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Tiek uzskatīts, ka ķiploku dzimtene ir Centrālāzija. Senajā Ēģiptē un Romā ķiplokiem tika piedēvētas teju maģiskas spējas – tos izmantoja dažādos rituālos, lietoja uzturā, lai vairotu spēku, izturību, un piedēvēja dažādu ietekmi uz veselību. Ķiploka brīnumainās spējas ir pieminējis Hipokrāts, tās ir aprakstītas senajos eposos un rakstos.

Savukārt mūsu zemē ķiploks ieceļoja ar tirgotājiem jau kopš 12. Gadsimta.

No seniem laikiem ķiploku plaši izmanto gan tā ārstniecisko īpašību, gan garšas dēļ. Tā sastāvā ir ēteriskā eļļa, glikozīds alliīns, C vitamīns, B grupas vitamīni, karotīns, varš, fosfors, kalcijs, mangāns, selēns, fitosterīni, stāsta klīniskā farmaceite.

Ja pēc ķiploku ēšanas rodas nepatīkama elpa, to var mazināt, uzdzerot piparmētru tēju, apēdot kādu citrusaugli vai pakošļājot apelsīna, citrona miziņas vai uzdzerot kafiju.

Notīrīti ķiploki ir jālieto uzturā uzreiz. Turklāt, lai gūtu labumu veselībai no ķiplokos esošajām vielām, tie uzturā ir jālieto regulāri.

Ķiplokā esošajam savienojumam allicīnam piemīt pretvīrusu iedarbība un pretiekaisuma īpašības. Tādēļ tautas medicīnā ķiplokmaizītes, ķiplokus medū, kopā ar dzērvenēm, brūklenēm un citos ēdienos pastiprināti sāk lietot tieši mitrajā, aukstajā laikā.

Jogurts ir piena fermentācijas pārtika, ko ražo baktērijas. Šīm baktērijām fermentējot pienā esošos cukurus, rodas pienskābe, kas iedarbojas uz piena olbaltumvielām, piešķirot jogurtam tā tekstūru un raksturīgo pīrāgu garšu. Jogurta pagatavošanai visbiežāk izmanto govs pienu. Jogurta ražošanā tiek izmantots arī ūdens bifeļu, kazu, aitu, ķēvju, kamieļu un jaku piens. Izmantotais piens var būt homogenizēts vai ne. Tas var būt pasterizēts vai neapstrādāts. Katrs piena veids rada būtiski atšķirīgus rezultātus.

Jogurtu ražo, izmantojot Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus baktērijas. Citas laktobacillus un bifidobaktērijas dažreiz pievieno jogurta kultivēšanas laikā vai pēc tās. Dažas valstis pieprasa, lai jogurts satur noteiktu daudzumu baktēriju koloniju veidojošo vienību (CFU); piemēram, Ķīnā prasība pēc lactobacillus baktēriju skaita ir vismaz 1 miljons KVV uz mililitru.

Lai labi garšo jogurta mērce ar ķiploku un zaļumiem!